Jauno mākslinieku Rezidence

2017. gada 29. augusts
Nav komentāru

Aizvadot Stopiņu 130 gadu jubileju un gatavojoties Latvijas valsts simtgades svinībām, aktualizējies jautājums par vienota Stopiņu novada vizuālās identitātes tēla veidošanu. Strādājot pie šīs radošās vīzijas/idejas Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas realizēja laikmetīgās mākslas projektu – Jauno mākslinieku Rezidence, kuras laikā tapa māksliniecisks koncepts, kas sasaistīta vizuālās identitātes jautājumu risināšanu ar atpūtas un kultūras infrastruktūras maršruta izveidi. Projekta atklāšana 29. augustā plast.15.00

Rezidence pulcēja astoņus UMMS absolventus:
Andru Blažģi Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola, Formas dizains;
Montu Circeni Rīgas Dizaina un Mākslas vidusskola, Interjera dizains, 4. kurss;
Valēriju Gavričevu Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālu tehnoloģija un dizains, 4. kurss;
Artūru Noviku Ulbrokas vidusskola, 11. klase;
Viesturu Reini Latvijas Mākslas akadēmija, Vides māksla, 2. kurss;
Kasparu Reini Ūtrehtas universitāte (Utrecht University); Mag. art;
Krišjāni Salenieku Ulbrokas vidusskola, 9. klase;
Esteri Savicku Kingstonas universitāte (Kingston University), arhitektūra 1. kurss; Rezidenci vadīja skolotāji Rolands VēgnersLatvijas Mākslas akadēmija; Mag. art – Funkcionālais dizains; un Santa Podgaiska Latvijas Mākslas akadēmija; Mag. art – Mākslas vēsture un teorija.

Patiess prieks par jauno mākslinieku rosmi un ieinteresētību sava novada attīstībā, par ko, ka savus sapņus, nākotnes vīzijas viņi saista ar Stopiņu novadu. Radošās darbības laikā notikusi tāda MIJA = APMAIŅA. UMMS absolventos ieguldītais Stopiņu novada atbalsts un pedagogu neatlaidīgais darbs ir pārtapis par jauno mākslas profesionāļu gatavību un vēlmi sniegt savu devumu novada attīstībā.

Strādājot pie novada vizuālā tēla, kļuva skaidrs, ka tas ir nenodalāms no identitātes jautājumiem. Kas ir Stopiņu iedzīvotājam raksturīgi, ar ko tas atšķiras no citiem Pierīgas novadiem? Ar ko asociējas Stopiņi? Vai šīs asociācijas parāda to, ar ko mēs gribam tikt asociēti? Vietu veido cilvēki, un cilvēki dzīvo nepieciešamībā stāstīt stāstus, veidot stāstus un tajos piedalīties. Vieta, laiks un telpa Stopiņos parāda nepieciešamību pēc vienojoša stāsta – mīta, kas atšķirtos no citiem Latvijas novadu stāstiem. Mīti ir ne tikai seni priekšstati, bet arī ir stāsti, ko mēs veidojam šodien un nododam tālāk nākamajām paaudzēm. Radīšanas mītos minēts, ka pasauli līdzsvarā notur mītiskie dzīvnieki, kuru simboliskā nozīme – miers, drošība, veselība, u.c. –, atspoguļojas arī Stopiņu novada iedzīvotāju izvirzītajās prioritātēs. Tamdēļ mūsu projekta vīzija ir novada identitātes būtību meklēt senajā pasaules tautu mitoloģijā par pasaule, kurā pasauli līdzsvarā notur valis, bruņurupucis, zilonis un visu aptverošā čūska.
Latviešu valodā vārdam “mīt” ir vairākas nozīmes. Vieta, kur tu mīti (dzīvo) un ar ko tu mijiedarbojies (”mij” = “mīt” ar nozīmi mainīt). Mainīt vai nemainīt? Mīti ir stāsti, kurus veidojam, pārmijot vārdus, pieminot un atminoties. Bet min arī pedāļus un mīklas …
21. gadsimts iezīmējās ar globālu un lokālu identitātes krīzi, un tai sekojošo pieķeršanos kādām iedomātām vērtībām vai risinājumam. Tomēr šī krīze būtiski iezīmē arī to, ka ir vietas, kuru identitāti neveido koši vēsturiskie notikumi, vai pat ja šādi notikumi ir bijuši, tie līdz mūsdienām nav saglabājuši vizuālu formātu, un nekas vairāk nekā pastāsts par pagātnes slavu pāri nav palicis. Stopiņu novadā, gluži kā daudzās citās Pierīgas pašvaldībās, ir procentuāli daudz tādu iedzīvotāju, kuru sabiedriskā un privātā dzīve ir saistīta ar Rīgu, tiek identificēta ar galvaspilsētā notiekošo, un aizrit zināmā neitralitātē pret pašvaldību, kurā atrodas viņu mājas.

Šī problēma, kā iesaistīt “Rīgas guļamvagonu” sabiedriskajās aktivitātēs vai novada dzīvē, ir pārāk daudzslāņaina, lai to atrisinātu vienā dienā, taču atpūtas un kultūras infrastruktūras būves, kā arī pievilcīgs vizuālās identitātes risinājums var ne tikai piedāvāt cilvēkam piedalīties aktīvi vidē ap sevi, bet arī iesaistīties tās pilnveidē.
Stopiņos ir tādas vērtības kā Līgo parks, kā izveidotā infrastruktūra gar Dzirnavu ezeru, dažādas piemiņas plāksnes un zīmes, u.c. Tas viss ir jāsaglabā, par to ir jāstāsta, jāveido novada tēls un stāsts. Taču ir būtiski saprast, ka 21. gadsimta cilvēku, kuru saista mobilitāte, viss dinamiskais un jaunais, tehnoloģiski interesantais, nesaista bukleta formātā iespiestas bildes ar piemiņas un sēru dienu pieturvietām vai vēsturiskām būvēm. Vienota vizuālā tēla vai konkrēta mākslas objekta izveidei un izvietošanai vidē ir jāatspoguļo, jāreprezentē un, ar atgriezenisku saiti jāpiedalās, veidojot konkrētās vietas, pašvaldības, organizācijas, utt., identitāti.
Protams, augstā līmeņa pašdarbība, kultūras pasākumu pieejamība un ieguldītais darbs infrastruktūras projektu īstenošanā var tikt sasaistīts ar identitāti, to var saskatīt kā kaut ko vienojošu. Tomēr jāatzīmē sabiedriski aktīvā cilvēku grupa un tās aktivitātes nevar tikt uzskatītas par atzinumu, ka mums viss ar identitāti ir kārtībā, ka mēs lepojamies ar savu bruņurupuci, savu muižu, utt., tas nebūt nav tik vienkārši. Sabiedriskajās aptaujās, noskaidrots, ka Stopiņu novads cilvēkiem galvenokārt asociējās ar Knauf, Acone, Getliņi u.c., Līgo parku, labām izglītības iespējām, sociālo aprūpi, pašdarbības kolektīviem, kā arī ar topošajiem Rail Baltic, IKEA, kultūras centru. Būtībā mēs atrodamies līdzsvara meklējumos starp attīstību un mieru, starp straujām pārmaiņām un mērķtiecīgu darbu vides sakārtošanā un dzīves līmeņa uzlabošanā. Cilvēkus pavada vēlme saglabāt neskartu dabu, mežus, ūdeņus, saskanīgu un drošu vidi.
Mūsu piedāvātajam stāstam ir dažādas izpausmes – praktiskas, pragmatiskas, izglītojošas, rotaļīgas, pievilcīgas, vērtīgā izceļošas, un absurdās. Mīts kā stāsts, ir nolasāms dažādos līmeņos, arī kā laba paškritika pret vidi, telpu, cilvēku. Telpa jau nav tikai viss skaistais – ar patosu izceltais –, bet arī neglītais, vienkāršais, praktiskais un ikdienišķais. Mūsu projekts ir multifunkcionāls. Tas piedāvā ar mītiskām figūrām stāstīt mūsu iedzīvotāju un vietas stāstu jaunā, dinamikā veidā, radot mūsdienīgu un ilgtspējīgu skatījumu par vidi, vai arī gluži praktiski, dodot iespēju rekreatīvām aktivitātēm – velo vai kājāmgājēju maršrutiem, parkiem, vides objektiem u.c.
Kopumā šis projekts ir atpūtas un kultūras infrastruktūras maršruta izveides piedāvājums. Vides objekti, to vizuālais risinājums un atrašanās vieta ir konceptuāls piemērs, kas paver iespēju tālākai attīstībai un sadarbībai ar profesionāliem māksliniekiem, dizaineriem, inženieriem, materiāltehnologiem, nozaru speciālistiem. Šis projekts rada iespēju sadarbībai ar vietējiem uzņēmējiem, piesaistīt dažādu fondu līdzekļus, utml, tādējādi veicinot kvalitatīvu kultūrvides veidošanos.
Ar projektu klātienē var iepazīties Ulbrokas kultūras nama izstāžu zālē līdz 18. septembrim, kā arī vēlāk rudenī un ziemā novada dienas centros utt.

Kaspars Reinis Ūtrehtas universitāte (Utrecht University); Mag. art

[augšup]

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *