Keramikas vides objektu konkursa TEKTONIKA laureātu apbalvošana

Konkursa darbu izstāde apskatāma kultūras centra Ulbrokas Pērle ārtelpā vēl līdz 31.oktobrim.

Konkursa darbu foto Apbalvošanas pasākuma foto

25. septembrī k/c “Ulbrokas Pērle” notika Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas organizētā Keramikas vides objektu konkursa “TEKTONIKA” laureātu godināšanas pasākums. Liels prieks par Latvijas profesionālās ievirzes mākslas skolu atsaucību. Konkursā piedalījās 14 skolas ar 37 darbiem, kopā iesaistīto audzēkņu skaits ir pāri 300.
Veidot konkursa nolikumu, vēlējāmies pievērst uzmanību keramikai, jo keramikas konkursu bērniem un jauniešiem Latvijā nav daudz. Gribējām veicināt sadarbību, jo kā redzam iespaidīgākus darbus var radīt kopā, kaut arī ne mazāk veiksmīgi ir individuāli veidotie darbi. Un galvenais konkursa mērķis bija pievērst uzmanību videi, tam, ka keramika ir nozīmīgs materiāls tieši vides objektiem.
Konkursa darbus vērtēja nopietna žūrija un ļoti nopietni izvērtēja darbus pēc noteiktajiem kritērijiem – materiālu un tehnikas atbilstība, izpratne par tēmu TEKTONIKA un spēja to atveidot, kā arī darbu tehniskais izpildījums. Keramiķe, lielformāta vides objektu autore Elīna Titāne, keramiķe un pedagogs ar ilggadēju pieredzi Agnese Staģe kā arī Ropažu novada ainavu arhitekte Kristība Briķe. Bet vislielākie ieguvēji un arī konkursa darbu vērtētāji bija Ropaži novada iedzīvotāji un viesi, kuriem bija un vēl līdz oktobra beigām būs iespēja aplūkot šos brīnišķīgos darbus.

Pārdomājot konkursa rezultātus Agnese Staģe raksta: “Es kā žūrijas loceklis, primāri lūkojos, vai bērnu darbiņš uztverams kā vides objekts, nevis vienkārši skaists keramikas darbs, kas novietots ārā uz podesta (vai pat bez tā). Tāpēc liela atzinība un uzslavas ikvienai skolai, ikvienam bērnam, ikvienam skolotājam, kas piegāja konkursa nolikumam pēc būtības un gatavoja darbu tieši šim konkursam, tieši kā vides objektu, arī atbilstoši izsludinātai tēmai, jo tas nudien nav viegli – uzbūvēt pamanāmu objektu keramikas materiālā, lai tas būtu droši eksponējams ārtelpā, gan rēķinoties ar mainīgiem laikapstākļiem, gan cilvēku iedarbību.
Atslēgvārds ir “būvēt”. Veiksmīgāki bija tie darbi, kur varēja saskatīt pārdomātu būvēšanas un konstrukcijas klātbūtni. Kā no bērna spējām atbilstošiem elementiem uzbūvēt lielāku kopumu. Šeit nenoliedzami jāuzsver skolotāja un skolnieka produktīva sadarbība, jo ievirzīt bērnu idejas pēcāk reāli konstruktīvi izpildāmā galarezultātā, ir tieši skolotāja zināšanu un praktiskās pieredzes loma. Un šādā konkursā tas noteikti ir pieļaujams un pat atbalstāms. Pārzināt materiālus, būvēšanas un stiprināšanas iespējas ir tieši skolotāja ziņā.
Tā, piemēram, daudzi darbiņi būtu daudz veiksmīgāki un pilnīgāki, ja montēšanas un detaļu savienošanas materiāli būtu pārdomātāki un atbilstošāki. Ļoti skaisto un veiksmīgo keramikas faktūru plākšņu redzama savienošana ar karsto līmi darba koptēlu padarīja mazāk vērtīgu, kā arī nenoturīgu, jo jau pēc neilga laika, dažas plāksnes bija nokritušas un saplīsušas. Arī aukliņu, jo sevišķi – spilgtu krāsu, iepretim niansētam keramikas materiālam, kā stiprinājumu lietošana, būtu veiksmīgāka, aizstājot tās ar kādu āra vidē noturīgāku un arī vizuāli atbilstošāku materiālu, piemēram – metāla stiepli, vaskotu auklu, ādas siksniņu, dabīga materiāla raupju auklu u.tml. Vai arī vitālais, ievērojam izmēra, skaistām keramikas faktūrām radītais putns, kurš kopā ar daudziem atsevišķiem ausu un lūpu elementiem novietots vienkārši uz bruģa, bez detaļu savienojuma, īsti neveic vides objekta funkciju, kā arī nenodrošina tā ilgtspēju vidē. Ja pedagogs kopā ar audzēkņiem būtu vairāk plānojis kā eksponēt lielisko ideju atbilstošāk vides objekta prasībām, rezultāts būtu izcils. Ar šo es gribu mudināt pedagogiem droši uzņemties lielāku lomu audzēkņu darba virzīšanā, tieši palīdzot ar tehniskiem risinājumiem, lai to noslīpētu līdz iespējami labākajam rezultātam.
Bija ļoti iepriecinoši vērot dažādus veiksmīgus faktūru risinājumus, daudzveidīgu materiālu klāstu no parastā Latvijas māla līdz raupjam šamotam. Patīkami, ka daudziem darbiņiem bija ievērots gan vides objektam, gan materialitātei atbilstošs biezums. Iepriecināja arī bagātīgi lietota krāsu palete gan angobās, gan glazūrās, jo sevišķi, kur to bija uzklājuši paši bērni, piešķirot darbiņam bērnam raksturīgu brīvību, pozitīvu neveiklību. Protams, vai ļaut bērniem pašiem glazēt savus darbus, vai primāri gādājot par drošību, to izdara skolotājs, ir katras skolas ziņā. Un abi varianti ir atbalstāmi.
Žēl, ka vizuāli izteiksmīgos, vidē labi pamanāmos darbiņus no gāzbetona un citiem gatavajiem materiāliem nevarēju vērtēt atbilstoši izstrādātajam nolikumam, kur tos nevarēja pozitīvi atzīmēt divos vērtēšanas kritērijos. Ieteikums skolotājam un skolai rūpīgāk attiekties pret konkursa nolikumu, lai bērniem nebūtu rūgtums par it kā zemu vērtējumu pēc liela izdarīta darba.
Vēlreiz – liela atzinība un uzslavas ikvienam skolotājam un bērniem, kas veidoja darbiņus šim konkursam! Izveidot vides objektu mazām rociņām nav vienkārši un viegli! Paldies visiem dalībniekiem par darbu un skolām, par atbalstu savām keramikas darbnīcām!
Paldies Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolai par konkursa organizēšanu un vides objektu keramikā tēmas aktualizēšanu!”

Konkursa rezultāti:

Individuālie darbi – 1. vecuma grupa

Individuālie darbi – 2. vecuma grupa

Grupu darbi – 1. vecuma grupa

Grupu darbi – 2. vecuma grupa